Riektegeavvama eará muttut
Njálmmálaš gieđahallan
Hálddahuslágageavaheamis njálmmálaš gieđahallan lea ášši čielggadeami lassevuohki, mii dievasmahttá čálalaš meannudeami.
Alimus hálddahusriekti sáhttá ordnet njálmmálaš gieđahallama duopmostuolu iežas álgaga vuođul dahje áššáiosolačča bivdaga vuođul. Áššáiosolaš galgá ákkastallat bivdaga ovdanbuktimiin, manin čálalaš gieđahallan ii leat doarvái ja mii čielggademiid njálmmálaš gieđahallamis ovdanbuktojuvvošii. Njálmmálaš gieđahallama sáhttá guođđit čađatkeahttá, juos váidagis ovdanbuktojuvvon gáibádusa ii sáhte ollenge dutkat dahje juos dat hilgojuvvo dalán. Njálmmálaš gieđahallan sáhttá maid guđđojuvvot čađatkeahttá, juos dat lea čalbmosit dárbbašmeahttun dahje juos áššis lea sáhka rievdadusohcamis hálddahusduopmostuolu mearrádussii iige njálmmálaš gieđahallama ordnen leat dárbbašlaš ášši čielggadeami várás.
Njálmmálaš gieđahallamii bovdejuvvojit áššáiosolaččat, váiddavuloš mearrádusa dahkan virgeoapmahačča ovddasteaddji ja eará olbmot, geaid gullan adnojuvvo dárbbašlažžan. Áššáiosolaččas oažžu leat áššeolmmoš dahje veahkki.
Alimus hálddahusriekti ordne njálmmálaš gieđahallamiid hárve.
Njálmmálaš válmmaštallan
Alimus hálddahusriekti sáhttá ordnet ášši čielggadeami várás maid njálmmálaš válmmaštallama. Njálmmálaš válmmaštallama sáhttá ordnet ovdal njálmmálaš gieđahallama čielggadan dihtii dan, main áššái laktáseaddji osiin riektegeavvama oassebealit leat sierra oaivilis ja maid čielggademiid gáibádusaid doarjjan sáhttá ovdanbuktit.
Njálmmálaš válmmaštallamis eai gullojuvvo duođašteaddjit eaige áššedovdit. Njálmmálaš válmmaštallama maŋŋá áššis sáhttá ordnet njálmmálaš gieđahallama, dahje ášši sáhttá čovdojuvvot njuolga čálalaš meannudeamis.
Juos alimus hálddahusriekti ii mieđit váidinlobi, alimus hálddahusriekti ii almmut sierra njálmmálaš gieđahallamii guoskevaš bivdaga hilgumis. Eará dáhpáhusas alimus hálddahusriekti almmuha bivdojuvvon njálmmálaš gieđahallama ordnemis dahje juos dat ii ordnejuvvo.
Geahčalmas ja dárkkástus
Oažžun dihtii lassečielggadeami áššis, alimus hálddahusriekti sáhttá lágidit maid geahčalmasa dahje dárkkástusa.
Geahčalmasat dollojuvvojit dávjjimusat eanangeavahan-, huksen- ja birasáššiin. Geahčalmasas rievtti lahtut fitnet báikki alde oahpásmuvvamin diliide, maid galgá dovdat ášši čoavdima várás. Lahtut sáhttet báikki alde árvvoštallat ja dahkat áiccastagaid ovdamearkka dihtii duovdagis, luonddugávdnoštumiin dahje huksehusain. Ulbmil lea, ahte riekti oažžu nu mearrádusbargama doarjjan nu gokčevaš gova go vejolaš.
Geahčalmassii bovdejuvvojit áššáiosolaččat ja mearrádusa bargan virgeoapmahaš, vai dát sáhtášedje boahtit báikki ala ovdanbuktit oainnuideaset geahčalmasa čuozáhagas. Geahčalmasas ráhkaduvvo álo beavdegirji.
Alimus hálddahusriekti ordne geahčalmasaid hárve, dušše moadde geahčalmasa jahkásaččat. Geahčalmas ii leat njálmmálaš gieđahallan, muhto oassebealit sáhttet dan oktavuođas giddet rievtti lahtuid fuomášumi áššiide, maid atnet dehálažžan. Geahčalamasa oktavuođas sáhttá dárbbu mielde maid ordnet njálmmálaš gieđahallama.
Ášši ii čovdojuvvo geahčalmasain, muhto baicca maŋŋelabbos duopmostuolu riektečoahkkimis. Čoavddus vuođđuduvvá geahčalmasáiccastagaid lassin áššis ovdal ožžojuvvon čálalaš čielggadeapmái.
Geahčalmasa sadjái alimus hálddahusriekti sáhttá dahkat báikki alde maid dárkkástusa muhtin duohtaášši duođašteami várás. Dárkkástusas almmuhuvvo áššáiosolaččaide ja mearrádusa dahkan virgeoapmahažžii ovdagihtii ja das ráhkaduvvo beavdegirji.
Ovdačoavddusbivdda
Alimus hálddahusriekti sáhttá bivdit jođus leahkki ášši gieđahallama oktavuođas Eurohpa uniovnna duopmostuolus (EUT) ovdačovdosa dulkongažaldahkii, mii laktása Uniovnna rievtti dulkomii dahje riektenjuolggadusaid gelbbolašvuhtii. Alimus hálddahusriekti lea alimus riekteceahkkin dihto eavttuiguin maid geatnegas dahkat ovdačoavddusbivdaga.
Eurohpa uniovnna duopmostuolus lea doaibmaváldi addit ovdačovdosa vuođđosoahpamušaid dulkomis dahje uniovnna doaibmaorgánaid addin riektenjuolggadusa gelbbolašvuođas ja dulkomis.
Ovdačovdosa bivdimis mearrida álo čoakkádus, mii gieđahallá ášši.